He aha te matepukupuku?

He mate tēnei ka pā ki ngā pūtau (cells) o te tinana. He kaha ō tātou tinana ki te mahi pūtau i ngā wā katoa, hei whakahou i ngā pūtau kua kore he kaha, kua mate rānei i ngā wharanga ka pā ki te tinana. Arā ētahi tino momo ira (genes) kei te whakahaere i tēnei mahi: ko ngā tohu e aki ana i ō tātou pūtau kia pēhea te tipu me te whano. Ka ahu katoa mai ngā matepukupuku i ngā tūkinotanga ka pā ki ēnei ira. Kāore e kore ka pā ngā tūkino nei i roto i te wā o tō tātou oranga engari, ka whiwhi ētahi tāngata i taua ira kua tūkinotia, mai i ō rātou mātua i te wā whānau mai rātou.

Te tīmatatanga o te matepukupuku

I te nuinga o te wā, pai noa iho te tipu me te rauroha haere o ngā pūtau. Heoi anō rā, mēnā kua tūkinotia ētahi, tērā pea, ka āhua rerekē te whanonga. Tērā pea ka tipu hei pukupuku ā, e kīia ana he puku (tumour). Ko ētahi puku ka kīia he mārire (kāore e puta te matepukupuku); ko ētahi atu ka kīia he marere (he matepukupuku). Uwhitia ai ngā pukupuku mārire e tētahi pōtae, ā kāore e rauroha ki wāhi kē o te tinana.

Whakaeke ai ngā pukupuku marere ki roto i te kikokiko noho tata ā, tērā pea ka puta he matepukupuku tuarua ki wāhi kē o te tinana, kīia ai tēnei he metastasis. Ki te tipu nui ake te matepukupuku i te rahi o te māhunga o tētahi pine, me tipu anō ōna ake ia toto. Kīia ai ēnei ko te angiogenesis.